Avots: en-former.com
Francija nesasniedza savu 2020. gada atjaunojamās enerģijas mērķi, taču veic pasākumus, lai atgrieztos uz pareizā ceļa. Tā ir paaugstinājusi savus atjaunojamās enerģijas mērķus, cenšoties līdz 2050. gadam desmitkārtīgi palielināt saules enerģiju un dubultot savu sauszemes vēja parku jaudu.
Konkrēti, jūras vēja enerģijai būs arvien lielāka nozīme valsts elektroenerģijas nozarē, kurā dominē kodolenerģija. Jūras vēja pakts, ko valdība un nozares pārstāvji parakstīja 2022. gada martā, paredz vismaz 18 GW jūras vēja enerģijas ieguvi līdz 2035. gadam un 40 GW līdz 2050. gadam. Tomēr Francijā pašlaik St Nazaire projektā darbojas tikai 480 MW jūras vēja enerģijas. kas pirmo jaudu radīja tikai pagājušajā gadā.
Lai veicinātu attīstību, valdība 2021. un 2022. gadā izsludināja piecus konkursus par sešiem jauniem vēja parkiem ar kopējo jaudu 4,2 GW, no kuriem 750 MW ir peldošiem vēja parkiem. Mērķis ir no 2025. gada izsolīt vismaz 2 GW gadā jaunas jaudas. Līdz šim kopumā ir izsludināts konkurss vai tiek izstrādāta 7 GW. Francijas jūras vēja resursi ir vienkārši milzīgi.
Saskaņā ar Pasaules vēja enerģijas padomes datiem valsts tehniskais potenciāls ietver 169 GW fiksētas dibena iekārtas un 454 GW peldošus vēja parkus. Atjaunotā politikas fokuss uz šo resursu sola milzīgu ieguldījumu gan Francijas energoapgādes drošībā, gan tās neto nulles oglekļa emisiju ambīcijās.
Atjaunojamās enerģijas paātrināšanas likumprojekts
Ilgstošas atļauju piešķiršanas procedūras ir īsts šķērslis atjaunojamās enerģijas ieviešanai Eiropā, un to ir uzsvērusi Eiropas Komisija un nozares organizācijas, piemēram, WindEurope. Francijā jūras vēja parka izveidei nepieciešami aptuveni astoņi līdz desmit gadi, kas ir ilgāks laiks nekā citās Eiropas valstīs, taču tagad valdība ir veikusi pasākumus, lai paātrinātu attīstību.
Februārī Nacionālā asambleja un Senāts pieņēma Atjaunojamās enerģijas paātrināšanas likumprojektu. Likumprojekts ievieš vairākus pasākumus, lai vienkāršotu pieteikumu un atļauju izsniegšanu un ierobežotu pārsūdzības. Tas dod vietējām pašvaldībām pilnvaras noteikt atjaunojamās paātrinājuma zonas, kurās atļauju izsniegšana tiks paātrināta no viena līdz trim mēnešiem. Turklāt atjaunojamo energoresursu projektiem būs nozīmīgu sabiedrības interešu statuss noteiktos apstākļos, kas vēl ir jādefinē.
Tā mērķis ir arī atbrīvot zemi, kas nav jutīga pret vidi, piemēram, zemi, kas robežojas ar galvenajiem ceļiem un lielās autostāvvietās saules paneļu uzstādīšanai.
Jauns jūras vēja režīms
Priekšlikumi izskatās īpaši efektīvi attiecībā uz paātrinātu jūras vēja attīstību. Likumprojekts nosaka teritoriālo plānošanu jūras vēja spēkstacijām un tīkla pieslēgumiem līdz 2050. gadam. Teritoriskais plānojums ir jāpieņem 2024. gadā vienlaikus ar valsts daudzgadu enerģētikas ietvaru.
Likumprojekts arī grupē publiskas debates par konkrētām piekrastes zonām, nevis pieprasa katram atsevišķam vēja projektam iet cauri šim procesam. Turklāt ar to tiek izveidots vienots tiesiskais režīms Francijas jūras teritorijām, apvienojot piekrastes publisko jūras jomu un plašāko ekskluzīvo ekonomisko zonu. Šie pasākumi varētu ietaupīt līdz pat diviem gadiem projekta izstrādes laiku.
Pirmo reizi tas rada jaunu juridisko režīmu mākslīgajām salām un peldošām iekārtām un konstrukcijām.
Eiropas Komisija februārī apstiprināja plānu sniegt atbalstu līdz 2,08 miljardu eiro apmērā peldošam vēja parkam ar jaudu aptuveni 250 MW pie Bretaņas dienvidu krastiem. Ieinteresētie izstrādātāji šogad piedalīsies konkursa kārtā, un projekta nodošana ekspluatācijā gaidāma aptuveni 2030. gadā.
Likumprojekts arī ļauj atļaut piekrastes vēja parku elektriskos savienojumus, pieļaujot atkāpes no esošajiem likumiem, kas attiecas uz piekrastes līnijām. Turklāt likumprojekts ļauj valdībai likt pārvades sistēmu operatoriem veikt ieguldījumus tīkla pieslēgumos, gaidot lēmumus par finansiālām investīcijām jūras vēja parkiem.
Finanšu pasākumi
Uzmanība pievērsta arī finansējuma piesaistei jūras vēja enerģijas projektiem. Likumprojekts ievieš tiesisko regulējumu Enerģijas pirkuma līgumiem (EPL), kas ir līgumi, kas noslēgti tieši starp vēja parka attīstītāju un galalietotāju, parasti korporāciju.
Tas arī ļauj divējādi izmantot EPL un līgumus par atšķirībām turpmākajos konkursos tā sauktajā “jauktajā piedāvājumā”.
Plašāk attiecībā uz atjaunojamo energoresursu attīstību tajā ir iekļauts noteikums par atjaunojamās enerģijas vērtības sadali, kā rezultātā obligāti jāpiedalās divos fondos, kas paredzēti gan valsts, gan vietējo enerģētikas pārejas pasākumu finansēšanai.
Nākamie soļi likumprojektam ir īstenošanas dekrēta pieņemšana, kas gaidāms šogad vai nākamgad. Jūrniecības nacionālo stratēģiju plānots pieņemt jūnijā, bet teritorijas plānošanas dokumentus – 2024. gada jūlijā pēc sabiedriskās apspriešanas.
Sākot ar 480 MW ekspluatācijas sākumpunktu, jaunajam likumam Francijai vajadzētu virzīties uz ātrāku jūras vēja enerģijas attīstību, padarot tās 18 GW mērķi līdz 2030. gadam sasniedzamāku.
